Senās Krētas kultūras elementi




Laikā, kad uzplauka vēdiskā kultūra senās Indijas teritorijā; laikā, kad Ēģiptē tapa piramīdas, darbojās Jāzeps, Mozus un Nofretete; kad Divupē sevi jau pieteica militārā asīriešu kultūra un bija jau tapis Bābeles tornis; kad Latvijas teritorijā sācies pilskalnu laikmets, uz ziemeļiem no Ēģiptes, uz dienvidiem no Grieķijas, uz rietumiem no Divupes jau labu laiku pastāvēja Krētas salas kultūra. Šo kultūru varam atcerēties arī tamdēļ, ka senie mīti te pirmo reizi piemin Eiropas dzīves vietu. Varētu teikt - te dzimst Eiropa. -


Senie teksti stāsta par to, kā reiz Zevs ieraudzīja feniķiešu cara meitu Eiropu un, tā kā viņa Zevam ļoti iepatikās, viņš nolēma Eiropu nolaupīt. Tā viņš arī izdarīja, pārvērties par vērsi. Nolaupīto Eiropu Zevs nogādāja Krētas salā, kur arī Eiropa palika uz dzīvi, laizdama dzīvē trīs Zeva dēlus - Minosu, Sarpedonu un Radamantu. Vēlāk Minoss kļuva par šīs zemes valdnieku, kamdēļ nereti šo kultūru arī sauc par Minoja vai Minosa kultūru. Tādējādi gandrīz varam teikt, ka Minosa kultūra ir pirmā Eiropas kultūra.
Vēl kāds populārs stāsts, kurš ir nonācis pie mums no Krētas salas, ir stāsts par Ikaru un Dedālu.


Leģendas stāsta par to, kā Minoss Uzdeva Dedālam uzcelt labirintu Minotauram, kas bija Minosa neuzticīgās sievas Pasifaijas un vērša bērns. Kad labirints bija uzbūvēts, tajā tika sagūstīts Tēsejs, kuram palīdzēja izkļūt no labirinta Ariadne, iedodot Tēsejam diegu kamoliņu, ar kura palīdzību Tēsejs varēja atrast ceļu atpakaļ. Minoss, uzzinājis, ka Tēsejam izkļūt,no labirinta ir palīdzējis arī Dedāls, ieslodzīja viņu kopā ar dēlu Ikaru labirintā.


Lai izkļūtu no tā, Ikars izgatavoja spārnus. Taču vēlāk, kad Ikars bija nolēmis ar saviem spārniem pacelties līdz Saulei, viņš nositās, jo karstie Saules stari izkausēja vasku, no kura bija gatavoti spārni.


Tādējādi te būs vairākas lietas, kurām pievērsīsim uzmanību atsevišķi:
- labirints
-Minotaurs
- Eiropas kultūras sākotnes raksturs u.c.
Taču vispirms noprecizēsim datumus
Krētas kultūras laiks:
ap 3000.g.p.m.ē. - 1100.g.p.m.ē.
Ģeogrāfiski ir runa par salu, kura Vidusjūrā atradās starp Ēģipti un Grieķiju.
Pēc sava vispārējā rakstura tā šķiet bijusi ļoti brīva kultūra, par ko liecina salas iekārtojums, kur bija pilis, bet nebija cietokšņu vai aizsargmūru. Kur piļu sienas bija rotātas ar bildēm, uz kurām bija attēlotas spēles, cilvēki miermīlīgos darbos utt. Turklāt pat sakrālām celtnēm te bija atvēlēta visai pakārtota loma, jo atsevišķs templis nemaz nav atrasts. Pēc antīko grieķu mitoloģijas, te bija dzimis arī Zevs.

1.stāsts -
Pēc arheologu domām, par labirintu tika saukta Knosas pils Krētas salā.


Tas tamdēļ, ka tās sarežģītais plānojums tik tiešām atgādināja labirintu. Turklāt, spriežot pēc attēliem uz Krētas piļu sienām, te bija izplatītas vai vismaz iecienītas dažādas spēles vai pat izrādes ar vēršu piedalīšanos. Arheoloģiski te ir pat atrastas vēršu galvas maskas, kuras, ļoti iespējams, izmantoja kādos rituālos.
Stihiskais plānojums ir radies tādējādi, ka, ceļot pili, izmantots stihiskas būvēšanas princips, kad, pilsbūvniecību uzsākot, tās cēlājiem nav bijis pilnīgi skaidrs pils kopējais izskats un katra uzbūvētā telpa noteica nākamās izskatu un vietu. Taču vienlaikus ar to, nevar teikt, ka tā tikusi celta neapdomāti, spontāni. 


Oriģinālākais, ko te varam atrast ir tās tektoniskie risinājumi konstrukcijās. Te tika izmantotas kolonnas, kuras balstīja konstrukciju stihiski, kur pagadās un kur tas bija vajadzīgs, turklāt ar it kā apgrieztu tektoniku - tievgalis apakšā, resnais gals -augšpusē, lai samazinātu spiediena laukumu apakšgalā. Taču interesantākais ir tas, ka te pirmo reizi varam atrast sienu konstrukcijas, kurās ir ierēķināta seismiskā iedarbība. - Sienas ir būvētas tādējādi, lai zemestrīces gadījumā tās locītos, bet nesagrūtu.
Un tomēr vairāk uzmanības pievērsīsim tam, ko par šo kultūru stāsta senie mīti, un pamēģināsim te atrast kādas neparastākas lietas.
2. stāsts -
- Skatoties uz Krētas piļu sienu gleznām, grūti ir nepiekrist, ka krētieši gleznotprasmi ir apguvuši Ēģiptē. Par to liecina kaut vai tāds specifisks sīkumiņš kā paņēmiens gleznot galvu profilā, bet aci - pretskatā.


Taču krētieši ir bijuši daudz brīvāki kompozīcijā un arī sižetu izvēlē. Tāpat viņi nav respektējuši ēģiptiešu ieradumu idealizēt gleznojamo, rādot viņu skaistāku, nekā tas bija patiesībā.
Tādējādi esam konstatējuši, ka krētieši kultūras lietās mācījās no ēģiptiešiem. Varbūt arī tieši tamdēļ ir radušies labirinta skaidrojumi sakarībā ar ēģiptiešu kultu ieradumiem.

Ļoti vienkāršoti to varam izskaidrot tādejādi, ka, uzņemot savā draudzē kādu cilvēku, šim cilvēkam tika uzlikti daždažādi pārbaudījumi. Šie pārbaudījumi varēja notikt arī speciāli ierīkotās telpās. Un, iespējams, tādās, kāds bija labirints ar tajā izmitināto Minotauru. Minotaurs varēja būt gluži vienkārši amats, kuru pildīja kāds cilvēks ar vērša masku. Un šī "aktiera" uzdevums bija gan fiziski, gan psihiski pārbaudīt draudzē uzņemamo cilvēku. - Ja kandidāts to izturēja, tad viņu uzņēma draudzē. Tas bija tamdēļ, lai atsijātu gadījuma rakstura cilvēkus, kuri grib iestāties skolā tikai ziņkāres dēļ. Labirinta pārbaudījums norādīja uz to, ka mācības draudzes skolā būs gan fiziski, gan psihiski smags darbs.

3. stāsts-
Pievēršot uzmanību galvenajam labirinta varonim -Minotauram, te var atcerēties to, ko lasījāt senās Ķīnas senkultūras aprakstā. Atkal jau ragainis. Un tamdēļ ir jau radušies mēģinājumi skaidrot Minotaura parādīšanos Krētas salā ar atnācējiem no senās Ķīnas teritorijas. Nevis ar ķīniešiem, bet gan atnācējiem no Ķīnas teritorijas. Tādējādi Ķīnas teritorijā šie ragaiņi ir pieminēti viskonkrētākā veidā. Visur citur šie radījumi ir uztverti vai nu kā literāra metafora, vai kā kaut kāda fantastiska būtne, līdzīga Minotauram. Bet vēl tālāk tas Eiropā būs nokļuvis Velna izskatā.
Turklāt, ja skatāmies mazliet filozofiski - šo paralēli ar velnišķo vai matemātiskāk izsakoties - negatīvo var pamanīt arī tādējādi, ka Krētas kultūrā bija populāras sievišķās dievības. Runā pat par zināmu matriarhātu. Apmēram tādu, kāds bija Nofretetes laikā Ēģiptē. Bet, pēc seno ķīniešu priekšstatiem, sievišķais tika apzīmēts kā negatīvais.


Arī, kad sakām, ka Krētā acīmredzot ir bijušas iecienītas spēles vai cirkam līdzīgas izrādes, varam atcerēties to, kas bija sastopams vai nu senajā Ēģiptē (Taro kārtis, kults kā teātris u.c.), vai nu Zaratustras kultūras zonā. Spēle kā kulta daļa. Spēle kā dvēselei paredzētā daļa kulta laikā.
Krētas kultūra beidza pastāvēt pēkšņi visai mīklainos apstākļos. - Iespējams, ka vulkāna izvirduma dēļ. Palika lietas, palika pilis, izzuda vienīgi to iedzīvotāji.
Ir dažādi komentāri šai briesmīgajai katastrofai -
- ir mēģinājums to sasaistīt ar senajiem stāstiem par Atlantīdas bojāeju;
- ir mēģinājums to sasaistīt ar krētiešu zemo morāles līmeni, par ko stāsta daudzi vēsturiskie dokumenti, uzskatot, ka krētiešiem esot interesējušas tikai izpriecas un svētki un tas ir bijis kā Dieva sods;
- ir mēģinājumi te vilkt paralēles ar to faktu, ka krētiešiem nav bijis savs templis un viņi dzīvojuši "bez Dieva".
Tā vai citādi, bet liderīgu vieglumu krētiešiem noliegt nevar. Taču vienlaikus - nevar noliegt arī pietiekoši daudz sadzīviskā prāta. Varbūt tādējādi varam nonākt līdz tam apzīmējuma vārdiņam, kādu attiecībā pret grieķiem lietoja ēģiptieši - "cilvēki bērna prātā"? Cilvēki, kuri nav spējīgi nodarboties ar sarežģītām intelektuālām teorijām, bet māk no tām uztaisīt veiksmīgu tirgus preci.
Mēs varam meklēt dažādus skaidrojumus un droši nevarēsim pieņemt nevienu no tiem. Viens ir skaidrs - šīs kultūras pēkšņi vairs nebija.
Vēsturnieki min arī citu Krētas krišanas iemeslu - mikēniešu uzbrukumu. Knosās pils tika ieņemta vai tās iedzīvotāji gāja bojā ap 1380, gadu p.m.ē. Pēc tam tās lietas pārņēma Mikēnas kultūra, kurus varam uztvert arī kā seno grieķu senčus. Taču par šo kultūru būs runa nākamajā grāmatā.
Un iznāk, ka lielās pārmaiņas Krēta piedzīvoja gandrīz vienlaikus ar reformām Ēģiptē; gandrīz vienlaikus ar lielajām pārmaiņām Indijā un arī Divupē, un arī Ķīnā.

Topic: Senās Krētas kultūras elementi

No comments found.

New comment

Contact

Terēzes Zaķes mākslas studija Cēsu 8
Riga
LV1011
20064467 makslasstudija@gmail.com